Piens, olas, glutēns un rieksti ir tikai daži no alergēniem, kas ir visizplatītākie gandrīz katrā restorānā.
Katra gastronomijas īpašnieka atbildība ir informēt pircējus par visiem alergēniem, kas atrodami ēdienkartes maltītēs. Lasiet, kā izpildīt šo prasību un nodrošināt saviem viesiem 100% drošību!
2014. gada 13. decembrī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1169/2011, 2011. gada 25. oktobris, par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, Eiropas Savienība noteica visu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu īpašniekiem pienākumu informēt klientus par maltīšu sastāvu, un, jo īpaši, par visiem alergēniem, kas tajās var tikt iekļauti.
Tikai dažas no gastronomijas iestādēm joprojām pilda šo pienākumu informēt par alergēniem. Alergēnu jautājumu viņi novērtē par zemu vai joprojām uztver kā jaunumu, kam vēl nav ķērušies klāt. Trešajā grupā ir īpašnieki, kas ir sākuši ieviest pārmaiņas savās iestādēs.
ALERGĒNI MANĀ IESTĀDĒ? UN DAUDZ!
Regula aptver 14 alergēnus, kas minēti turpmāk:
- Labība, kas satur GLUTĒNU, t. i., kvieši, rudzi, mieži, auzas, speltas kvieši, vai iepriekšminētās labības hibridizētas versijas un tās produkti
- VĒŽVEIDĪGIE un to produkti.
- OLAS un to produkti;
- ZIVIS un to produkti
- Zemesrieksti (zemesrieksti) un to produkti
- SOJA un saistīti produkti
- PIENS un tā produkti (ieskaitot laktozi)
- RIEKSTI, t. i., mandeles (Amygdalus communis L.), lazdu rieksti (Corylus avellana), valrieksti (Juglans regia), Indijas rieksti (Anacardium occidentale), pekanrieksti (Carya illinoiesis), Brazīlijas rieksti (Bertholletia excelsa), pistāciju rieksti (Pistacia vera), makadāmijas jeb Kvīnslendas rieksti (Macadamia ternifolia) un to produkti, izņemot riekstus, ko izmanto, lai iegūtu alkohola destilātus, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu.
- Selerijas un to produkti
- SINEPES un to produkti
- SEZAMA SĒKLAS un to produkti
- SĒRA DIOKSĪDS un sulfīti, ja to koncentrācija pārsniedz 10 m/kg vai 10 mg/l kopējā SO2, kas ir jāaprēķina produktiem,
ko piedāvā kā gatavus patēriņam vai kuru sākotnējā forma jāatjauno saskaņā ar ražotāju instrukcijām. - LUPĪNA un tās produkti
- GLIEMJI un to produkti
KĀ INFORMĒT PIRCĒJUS PAR ALERGĒNIEM?
Ir daži vienkārši veidi, kādos restorāna īpašnieki var atbilstoši informēt savus pircējus par alergēniem. Lūk, daži piemēri:
1. ĒDIENKARTE
Viens veids ir ieviest pārmaiņas esošajā ēdienkartē. Aprakstot noteikto ēdienu, alerģiskām sastāvdaļām jābūt izceltām ar atbilstošu fontu, stilu vai pamatu. Vēl viens interesants risinājums ir izmantot grafiku vai numerāciju, kurā tiek norādīti atbilstošie alergēni.
2. ALERGĒNU LAPA
Ja ēdienkartes mainīšana šķiet pārāk sarežģīta, jūs varat izveidot atsevišķu lapu, kurā norādīti ēdieni un to alergēni. Šādu lapu, piemēram, tabulas formā, var ievietot kā ēdienkartes pēdējo lapu vai piestiprināt kā atsevišķu kartīti.
3. DARBINIEKU INFORMĒŠANA
Nepietiks tikai ar to, ka sniegsiet informāciju par ēdienkartē iekļautajiem alergēniem uz lapas vai kartītes, ja jūsu iestādes darbinieki nepārzinās pārdošanā piedāvāto ēdienu sastāvdaļas. Darbinieku zināšanu trūkums var izraisīt nepietiekamu informētību, kuras rezultātā alerģiskie klienti var patērēt ēdienus, kas satur alergēnus.
Īpašnieka pienākums ir informēt darbiniekus par šīs regulas noteiktajām saistībām, kā arī veikt atbilstošas apmācības, kas ļautu viņiem gūt zināšanas par to, kādas sastāvdaļas tiek izmantotas, lai pagatavotu maltītes. Pateicoties tam, darbinieki, kuriem ir tiešs kontakts ar klientu, bez mazākajām problēmām atbildēs uz visiem jautājumiem un šaubām par ēdienā iekļautajām sastāvdaļām.
ALERGĒNI ĻOTI NELIELOS DAUDZUMOS: INFORMĒT VAI NĒ?
Pašreizējā likumdošana nesniedz vienprātīgu definīciju, kas noteiktu, kādu alerģiskās vielas daudzumu varētu nosaukt par “ļoti nelielu daudzumu”. Ir ļoti sarežģīti noteikt limitu un līmeni, kurā alergēnu saturs izraisīs alerģisku reakciju. Šis alergēnu daudzums atšķiras katram jutīgajam klientam.
Tāpēc ir pieņemams iekļaut frāzi “var saturēt” vai “iespējama klātbūtne”. Tas ir īpaši svarīgi, kad alergēns ir atrodams pasniegtajā ēdienā nevilšus. Šādas situācijas piemērs varētu būt nekvalitatīvi veikti stenda, kurā tiek gatavoti alergēnus nesaturoši produkti, tīrīšanas un dezinfekcijas procesi.
Jāatceras arī nelietot šo terminu nevietā kā aizsardzību gadījumā, kad produkti jebkurā veidā ir tikuši tieši pakļauti saskarei ar alerģiskām vielām.
INFORMĀCIJAS TRŪKUMS UN VESELĪBAS INSPEKTORA KONTROLE: KĀDAS SEKAS?
Standarta pārbaudes laikā Valsts sanitārā inspekcija un Valsts darba inspekcija var pārbaudīt, vai restorāna īpašnieks ir izpildījis prasību informēt pircējus par ēdiena sastāvu un iespējamajiem alergēniem, ko tas satur. Ja ēdināšanas iestāde nespēj ievērot šo noteikumu, iestādes var piemērot sodu telpu īpašniekam.
Lai izvairītos no šīs situācijas, ievērojiet mūsu padomus!
